;

Valstis un kūrorti - Horvātija | TUI.LV

Horvātija - Interesanti fakti

Atrašanās vieta

Horvātijas Republika atrodas Centrāleiropā, ziemeļos robežojas ar Slovēniju, austrumos ar Ungāriju un Serbiju, dienvidaustrumos ar Bosniju un Hercegovinu, dienvidos ar Melnkalni, rietumos valsti ieskauj Adrijas jūra. Pēc klimatiskiem apstākļiem valsti sadala četros reģionos: Istrijā, Kvarnerā, Gorski Kotar un Lika ziemeļrietumos; Dalmācija Adrijas jūras piekrastes centrālajā un dienvidu daļā, ziemeļrietumu reģionā kontinentālajā daļā, kā arī Slavonia, Baranya un Srem austrumos.

Apraksts

Jūsu atpūta Horvātijā – tūkstošiem maģisku emociju
Horvātija ir mājīguma pilna pasaule, kur modernākās pludmales labi sader ar apburošiem mežiem, kalniem un pauguriem. Horvātijai ir īpašs, poētisks nosaukums –
“Tūkstoš salu valsts”, lai gan godīgi sakot salu skaits tiešām pārsniedz tūkstoti, proti – 1185. Katra sala ir spilgts Horvātijas dabiskās mozaīkas gabaliņš, kuru jau daudzus gadus apbrīno ne tikai tūristi, bet arī pasaules slavenie mākslinieki.
Horvātijai nekad nav trūcis poētiskā šarma. Agata Kristi, detektīvu romānu leģenda, šeit pavadīja savu medusmēnesi. Gadsimtiem ilgi atpūtu šeit baudīja pat karaļi un imperatori. Horvātijas krāšņumu savos darbos aprakstīja gan Lords Bairons, Džeks Londons, Jeseņins, Čehovs un citi vārda meistari.
Laikmetīgā māksla arī nav apdalījusi Horvātiju ar savu uzmanību: ne tik sen, gleznainā Dubrovnik pilsēta kļuva par Karaliskās ostas prototipu “Troņu spēlē”, kas ir viens no populārākajām mūsdienu TV seriāliem.
Ceļazīmes uz Horvātiju dāvās jums tūkstošiem neaizmirstamu emociju un tūkstošiem patiesi skaistu fotogrāfiju! Sagatavojiet fotoaparātus, fotoalbumus un vairāk brīvas vietas datorā – būs neaizmirstami iespaidi, un to būs ļoti, ļoti daudz, tāpat kā jaunu ekrānsaudzētāju darbvirsmā :).
Jūras ceļojuma krāšņuma baudīšana
Pirmajā mirklī pludmales brīvdienas Horvātijā, šķiet, ir kaut kas neparasts. Protams, šeit varat vienkārši pastaigāties līdz jūras krastam, baudīt sāļo gaisa svaigumu un šļakstīties ar silto un maigo jūras ūdeni. Gribētos atzīmēt, ka pludmales atpūta Horvātijā, pirmkārt, ir izsmalcinātās dabas vērošana un baudīšana.
Poētiskā atpūta un nemitīgs izbrīns par visu, kas ir apkārt, apvienojas ar lielisku iespēju iegūt šokolādes iedegumu, kuru nevar iegūt nekur citur pasaulē. No maija līdz oktobrim Horvātijā ir patīkams Vidusjūras klimata dāvātais laiks: gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, un ūdens ir 25-28 °C.
Jau vasaras beigās sākas ilgi gaidītā samtainā sezona – burvīgs miera laiks. Ekskursiju popularitāte uz Horvātiju ir vienkārši nesamērojami liela, un tas ir saprotams: samtainajā sezonā vasaras svelme pazūd, un jaunieši atgriežas mājās, gatavojoties darbam un skolas dienām.
Mēs iesakām sākt savu Horvātijas izpēti no pilsētas Dubrovnik! Šis senais cietoksnis ir saglabājis senatnes burvīgo noslēpumu un šarmu. Adrijas jūras viļņi, kas sitas pret augstām sienām, spilgti rotaļlietu mājiņu jumti, romantiskā ielas laternu gaismā grimstošos ielīčos... Šeit pavadītais atvaļinājums būs romantiska dāvana pāriem, interesants piedzīvojums jauniešiem un vecākā gada gājuma cilvēkiem.
Porečs ir vēl viens Horvātijas pilsētas brīnums, kas piesaista ne tikai pēc atpūtas alkstošus tūristus, bet arī māksliniekus. Šeit bez apstājas tiek rīkoti dažādi radoši festivāli, un ielās bieži vien varat dzirdēt iedvesmotu mūziku vai dzejas lasījumu. Zaļās Poreča pilsētas pludmales ir tikpat elegantas un gleznainas kā pati pilsēta. Istrijas salā, kā arī Dalmācijā var atrast daudz citu pludmaļu. Citviet pludmales ir akmeņainas, citviet ir oļi. Smilšainās pludmales Horvātijā ir retums, bet katra no tām ir patiess mākslas darbs. Piemēram, slavenās pludmales salās – Korčula, Moru vai Zadar... Mēs iesakām apmeklēt Splitas kūrortu, kas ir slavens visā Eiropā sava dzidrā jūras ūdens dēļ.
Katru gadu Horvātijā ierodas jahtu un ūdens sporta entuziasti. Apstākļi visiem jūras izklaides veidiem ir vienkārši lieliski! Šajā reģionā var apmeklēt tūkstošiem ostu, no kurām daudzas ir labi aprīkotas visu vidu ūdens tūrismam.
Ceļojot pa pludmalēm, neaizmirstiet iegriezties horvātu restorānos un krodziņos, kurus vietējā valodā sauc par “Konobe”. Tur jūs atklāsiet burvīgo Adrijas virtuves garšu: garšīgi sautēti kāposti, zupa “Juha”, aitas siers, dažādos veidos pagatavotas zivis, garneles, vēžveidīgie un citas jūras veltes. Neaizmirstiet nogaršot “Pršut” – uz oglēm kūpinātu šķiņķi, kas tiek žāvēts jūras vējā.
Pabeidziet mielastu saldās garšas notīs: nogaršojiet Horvātijas kūkas un konditorejas izstrādājumus, kastaņus, kabačus, biskvītiņus un pat vietējos cepumus "Žagariņi". Ar šiem gardumiem labi saskan dažādi vīni, jo īpaši sarkanie – tie bieži vien nonāk uz letēm un galdiem tieši no svelmainās Istrijas.
Acīmredzamais-neticamais: interesantas idejas brīvdienām Horvātijā
Visiem neparastā, noslēpumainā un iedvesmojošā Horvātija saviem mīļotājiem, sagatavoja daudz ekskursiju-brīnumu. Viens no šādiem brīnumiem, ir pārsteidzošākais ceļojums uz Plitvices ezeriem! Tas ir īsts dabisks šedevrs, kas jau sen izgrezno simtiem ģeogrāfisko žurnālu lapas. Nacionālais parks atrodas 217 hektāru platībā, un tajā ir 16 dažādi ezeri un liels ūdenskritumu skaits. Ar savu burvīgo atmosfēru šī vieta nedaudz atgādina Iguazas krastu Argentīnas robežā. Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā jūs sagaida ļoti neparasts atklājums – “Neveiksmīgo attiecību muzejs”. Dažreiz to sauc arī par „Laulības šķiršanu muzeju” vai “Sasisto siržu muzeju”. Zagrebā ir arī tehniskais muzejs un plašs zooloģiskais dārzs, kur pārstāvēta teju jau visas pasaules flora un fauna. Un vēl nedaudz pārsteidzošas informācijas! Vēlaties redzēt... staigājošās zivis? Jā, zivis uz īstām kājām! Dodieties uz Poreču un apskatiet Baredina alu – tur, 60 metru dziļumā, ir īpaša veida zivis, kurām ir kājas (tās gan ļoti atgādina ķirzakas). Interesanti, ka šo zivju āda ir gandrīz tāda paša tonī kā cilvēkiem. Ekskursijas pie "cilvēkzivīm” šajā vietā ir ārkārtīgi populāras un pieprasītas.
Ja jums patīk "ceļa romantika", noteikti iznomājiet automašīnu un pabraukājieties pa Horvātiju ar patīkamu ceļavēju! Braukt pa ceļu un apbrīnot brīnišķīgo ainavu ir īpašs prieks, kas ir „horvātu” gaumē. Pieminēsim kaut vai gleznaino ceļu no Splitas līdz Cavtatu! Tikai esiet uzmanīgi: ja apstāsieties pie katra gleznainā skata, būs ļoti ilgi jābrauc.
TUI – Jūsu uzticamais tūroperators Horvātijā
Esat nolēmis apmeklēt Horvātiju? Vai vēlaties izbaudīt atvaļinājumu bez rūpēm un raizēm? Sazinieties ar mums! Mēs ar prieku piemeklēsim jums tūri, kas atbilst jūsu vēlmēm un iespējām. Viss, kas jums nepieciešams, ir vēlme izbaudīt pasakaino dabu un uzlādēties ar tās unikālo enerģiju.
Jūs varat uzticēties atpūtai ar TUI par visiem 100%! Mēs esam Eiropas līderis tūrisma jomā, un mēs uzskatām, ka vissvarīgākais ir augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšana. Ceļojot kopā ar mums, jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu nauda netiks izšķērdēta vai vienkārši „nepazudīs” kaut kāda iemesla dēļ.
Brīvdienas Horvātijā ir piemērotas visām tūristu kategorijām:
  • Ģimenēm ar bērniem ir ģimenes istabas, mini klubi, bērnu baseini, īpaša bērnu ēdienkarte un īpašs aprīkojums viesnīcās.
  • Jauniešiem un visiem trokšņaino pūļu mīļotājiem īpaši patiks plašā viesnīcu izvēle bāru un diskotēku tuvumā.
  • Tiem, kas vienkārši vēlas atpūsties un aizmirst par pilsētas burzmu, būs ideāli piemērotas viesnīcas ar SPA centriem.
  • Tūristiem, kas dod priekšroku klusai atpūtai, mēs atradīsim viesnīcas ar interesantu, bet neuzkrītošu atmosfēru.
  • Ir arī viesnīcas klientiem ar ierobežotu budžetu, kas piedāvā lielisku naudas un servisa balansu.

Reliģija

Reliģija: 87,8% – katoļi, 4,42% – pareizticīgie, 1,2% – musulmaņi, 0,19% – protestanti.

Klimats

Horvātijā ir divu veidu klimatiskie apstākļi. Iekšzemē klimats ir vidēji kontinentāls, ar aukstām ziemām un vidēji siltām vasarām. Adrijas jūras piekrastē valda Vidusjūras klimats ar siltu mitru ziemu (+9 + 15 °C) un karstām sausām vasarām (+ 25.. + 29 °C). 

Valūta

Horvātijas oficiālā valūta ir kuna (1 Horvātijas kuna tiek iedalīta 100 lipās).
Ārvalstu valūtu var apmainīt bankā, valūtas maiņas punktos, pasta nodaļā, ceļojumu aģentūrās, viesnīcās un kempingos.
Kredītkartes (Mastercard, Visa, American Express un Diners) tiek pieņemtas gandrīz visās viesnīcās, jahtu piestātnēs, restorānos un veikalos, kā arī bankomātos.
1 ASV dolārs ~ 6,5 kunas
1 eiro ~ 7,5 kunas.​

Valoda

Valsts valoda ir horvātu, Istrijas otrā valoda ir itāļu.​

Veikali

Veikali ir atvērti no 08:00 līdz 20:00. Toties sezonas laikā no pulksten 06:00 līdz 12:00 un no 17:00 līdz 22:00. No pulksten 2 pēcpusdienā līdz pieciem, kad saule ir īpaši karsta, daudzi veikali aizveras: ir pienācis laiks pusdienas atpūtai – siestai.

Laiks

UTC+02:00

Virtuve

Papildu ierastajiem Eiropas virtuves ēdieniem Horvātijā viesiem tiek piedāvāti nacionālie ēdieni. Tradicionālās horvātu uzkodas ietver: Dalmācijas vai Istrijas “Pršut”
(auksti kūpinātā šķiņķa veids), Pashsky (no Pag salas) vai likas (no Lika reģiona) sieru, aitas sieru, slāvu „Kulen” (gards salami veids), slavenus Samoborsky vai Zagorian “Cheshnevki” (pikantas desiņas), svaigu mājās gatavoto biezpienu ar mājas skābo krējumu utt. Dalmācijā, Primorē, salās un Istrijas pussalā ēdieni galvenokārt tiek pagatavoti no zivīm un jūras veltēm. No gaļas ēdieniem populārākais ir “Pashtitsada” (pikanti pagatavota liellopu gaļa) un vārīta jēra gaļa. Horvātijas kontinentālo daļu raksturo bagātīga gaļas ēdienu izvēle; īpaša vieta ēdienkartē ir tītaram ar “Mlynians” (makaronu šķirne), cepta jēra gaļa un sivēns, kā arī vārīti vai cepti “Strukli” (biezpiena pīrāgi). Horvātija gan tās kontinentālajā daļā, gan Primorje un Dalmācijas reģionos ir bagāta ar vīna darīšanas tradīcijām. No stipriem alkoholiskajiem dzērieniem vislabāk pazīstamas ir rakijas šķirnes: plūmju brendijs (no plūmēm), travarica (no drogām) un lozovača un biska (no vīnogām), kā arī deserta vīni – prošeks un maraskino.

Iedzīvotāji

aptuveni 4 250 000 cilvēku, 90% – horvāti, 4% – serbi, 0,17% – bosnieši, 0,3% – ungāri, 0,4% – itāļi, 0,25% – slovēņi, arī dzīvi čehi, albāņi, romi, melnkalnieši un maķedonieši. 

Dzeramnauda

Viesnīcās, restorānos un taksometros, ja pakalpojuma maksa nav iekļauta rēķinā, dzeramnauda sastāda 10%. Ja pakalpojuma maksa ir iekļauta rēķinā, tad tūristam papildu dzeramnauda nav jāatstāj. Gidi un bārmeņi arī parasti saņem dzeramnaudu.

​.

Suvenīri un iepirkšanās

Ēdienu suvenīri no Horvātijas – vīni, siers, “Pršuts” (kūpināts cūkgaļas šķiņķis), sviests.
Biroja suvenīri no Horvātijas – kaklasaites, kravates un pildspalvas. Sentimentālie suvenīri no Horvātijas – šādi suvenīri parasti tiek dāvināti sievietēm. Starp tādām patīkamām dāvanām ir unikālas mežģīnes no Horvātijas salām, mājās veidotās sveces un aromātiskās eļļas.

Transports

Visizplatītākais sabiedriskā transporta veids Horvātijā ir autobuss. Labi izveidotais autobusu maršrutu tīkls aptver teju visu valsti, autobusi ik stundu izbrauc visos virzienos. Biļešu cena ir salīdzināmi zema, autobusi ir ērti un aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. Starptautiskā autobusu satiksme arī ir labi attīstīta. Autobusu maršruti uz Horvātiju ved no daudzām Eiropas valstīm.
Papildus autobusiem lielākajās pilsētās (Zagrebā un Osijekā) ir arī tramvaju līniju tīkls. Biļetes parasti pārdod gan autobusu vai tramvaju salonā, gan avīžu kioskos.
Horvātijā īpaši populāri ir velosipēdi (sevišķi Istrijā, kur ir daudz riteņbraukšanas maršrutu).
Taksometra cenā ietilpst gan maksa par iekāpšanu, gan braukšanas maksa, aptuveni 1 ASV dolārs par 1 km. Nedēļas nogalēs un naktī papildu maksa par tarifu ir aptuveni 20%, arī katra bagāžas vienība tiek apmaksāta atsevišķi.
Dzelzceļa tīkls savieno visas lielākās Horvātijas pilsētas, izņemot Dubrovniku (varat aizbraukt ar vilcienu uz Splitu un tad ar prāmi uz Dubrovniku).
Starp Horvātijas pilsētām, kas atrodas Adrijas piekrastē, kursē prāmji, kuģi un motorkuģīši. Daudzos gadījumos prāmji un katamarāni ir vienīgie veidi, kā sasniegt daudzas valsts salas.
Lai paņemtu nomā automašīnu Horvātijā, jums ir jābūt vismaz 21 gadus vecam, jābūt vismaz 3 gadu ilgai braukšanas pieredzei, kredītkartei (vai ķīlai), pasei un vadītāja apliecībai.

Drošība

Drošība ir vēl viena Horvātijai raksturīgā īpašība. Šodien pasaulē nemaz nav tik daudz stūrīšu, kur varat justies pilnīgi droši. Horvātija ir viena no visdrošākajām valstīm. Šeit varat aizmirst maku uz galda kafejnīcā un atgriezties pēc tā stundu vēlāk, kur tas jūs pacietīgi gaidīs tajā pašā vietā, pilnīgi neskarts. Šeit nezog. Bet neaizmirstiet, ka tūrisma sezonā ir daudz citu viesu, tāpēc neiesakām veikt šādus eksperimentus, lai nejauši nesabojātu savu atpūtu valstī.
 

Pludmale

Visas Horvātijas pludmales ir bezmaksas. Jāmaksā ir tikai par sauļošanās krēsliem un saulessargiem. Lielākā daļa pludmaļu ir akmeņainas vai mākslīgas (betona platformas veidā). Peldēšanas sezona ilgst no maija beigām līdz septembra vidum.

Vai Jūs zināt, ka...?

Horvāti ir ļoti atjautīgi cilvēki. Tieši šīs valsts iedzīvotāji ir izgudrojuši mūsdienu torpēdu, atklājuši maiņstrāvu, izveidojuši mehānisko pildspalvu, izgudrojuši gan kaklasaiti, gan izpletni. Horvātija ir arī valsts, kur radās naturālisms, un savus pirmos soļus spēra daktiloskopija. Šeit atrodas vienīgā pasaulē pludmale, kas maina savu formu atkarībā no vēja virziena. To sauc par “Zelta zemes ragu” un tā atrodas Brača salā. Starp citu, tieši šajā salā tika iegūts marmors Baltā nama celtniecībai Vašingtonā. Vēl viens "dabas brīnums" ir redzams valsts dabas parkā Mļet salā. Precīzāk, vienā no tā sāls ezeriem, uz kuriem atrodas Sv. Marijas sala.
Šo parādību sauc arī par "salu salā". Visbeidzot, Istrijas pussalā Završē ir savs “Pizas tornis”. Torņa augstums ir 22 m, un tas novirzās par 44 cm.

Kūrorti

Pateicoties savai bagātai vēsturei, daudziem arhitektūras pieminekļiem, skaistām senatnīgām pilsētiņām Venēcijas stilā, tīrākai jūrai, lieliskām pludmalēm un izcilām iespējām ērti atpūsties, Istrijas pussala ir Horvātijas populārākais tūrisma reģions. Pussalas pludmales galvenokārt ir mākslīgas betona platformas, dabīgie akmeņi un plato. Istrijā varat apmeklēt 2 no 7 Horvātijas nacionālajiem parkiem – Plitvices ezerus un Brijuni salu arhipelāgu. Tālāk dienvidu ceļš ved uz Dalmāciju. Šis diezgan lielais reģions ir sadalīts ziemeļu, vidējā un dienvidu daļās. Centrālās Dalmācijas krasts ir viens no skaistākajiem visā Adrijas jūrā. Centrālās Dalmācijas galvenie kūrorti ir Split, Trogir, Šibenik, Makarska. Katra pilsēta ir unikāla un tai ir tikai savas raksturīgas īpašības. Tiek uzskatīts, ka gleznainākā Centrālās Dalmācijas daļa ir “Makarskas Rivjēra”, kur atrodas labākās Horvātijas pludmales.
Dienvidu Dalmācija — kalnu un salu zeme. Šeit, Pelješac pussalā, tiek audzētas labākās austeres Dalmācijā un ražoti slavenākie Horvātijas vīni – Dingach, Postup un Malvasia. Viens no populārākajiem kūrortiem Dienvidu Dalmācijā ir Dubrovnik. Visi tūristi, kuri novērtē kultūras apskates vietas, Dubrovniku sauc par „must see”, proti – jāredz: UNESCO ir iekļāvis Dubrovnik kūrortu trīs skaistākajās Eiropas Renesanses laikmeta pilsētās-pieminekļos. Divas citas pilsētas ir Venēcija un Amsterdama.
Dienvidu Dalmācijas galvenā dabas unikālā iezīme – ir tās salas. Lielākās no tām ir Korcula, Mljet un Kornati arhipelāgs.
​.

Vēsture

Horvātija ir valsts, kurā tās bagātais kultūras un vēstures mantojums atveras ne tikai daudzos muzejos, galerijās un baznīcās, kas pašlaik atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tāpēc, ja jūs pastaigājaties pa balto akmens ielām, kas ved uz Istrijas, Kvarnera un Dalmācijas piekrastes pilsētu jahtu piestātnēm, vai kāpjat pa zaļajiem serpentīniem no centrālās Horvātijas, kas ved uz pasakainiem cietokšņiem un pilīm, tad katrs solis šeit sniedz jaunas zināšanas, pieredzi un emocijas. Turklāt tieši šeit, šajā teritorijā, satiekas un sajaucas viena ar otru 4 kultūras aprindas – rietumu, austrumu, Vidus-eiropiešu un Vidusjūras dienvidu kultūra. Mūsdienu Horvātijas teritorijā VII. gadsimtā dzīvoja slāvi. IX. gadsimtā tika izveidota pirmā valsts. 1102. gadā Horvātija kļuva par Ungārijas karalistes daļu. 1848.-1849. gadā revolūcijas laikā, kas notika Austrijā un Ungārijā, Horvātija ieguva autonomiju Habsburgas impērijas ietvaros, bet zaudēja to pēc revolūcijas apspiešanas. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Horvātijas Republika kļuva par Dienvidslāvijas Federālās Tautas Republikas daļu. 1991. gada jūnijā Horvātija pieņēma Neatkarības deklarāciju, un 1992. gada janvārī valsts neatkarība saņēma starptautisku atzinību.

Administratīvais sadalījums

Horvātijas teritorija ir sadalīta 20 apgabalos (reģionos) – župānijās, 122 pilsētās un 424 kopienās. 21. apgabala (župānijas) statuss ir Horvātijas galvaspilsētai Zagrebai.
 

Telefoni

​Tālruņa pakalpojumi Horvātijā ir diezgan dārgi. Visizdevīgākais ir izmantot publiskās tālruņa kabīnes, izmantojot tālruņa kartes, ko var iegādāties jebkurā pasta nodaļā vai kioskos. Zvanīšana no viesnīcas numura vai restorāna ir daudz dārgāka nekā automātā, šo pakalpojumu var izmantot arī daudzās pasta nodaļās.

Horvātija - populārākie kūrorti

Istrija
Horvātijas lielākā pussala, Istrija, atrodas valsts rietumos un robežojas ar Itāliju.
Kvarnera
Atpūta Kvarnerā - bezgalīgās piekrastes zonā, kurā atrodas tīras smilšu pludmales, liels skaits seno arhitektūras pieminekļu un aizraujošas neskartas Horvātijas dabas ainavas.
Horvātija
Pilsētas/kūrorti
3
Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot izmantot vietni, jūs piekrītat to izmantošanas noteikumiem. Cookie policy